Torp ferma, Zviedrijā

Patriks Johansons ir lauksaimnieks piektajā paaudzē, kurš kopā ar savu sievu Elinu un sešiem darbiniekiem vada Torp fermu Månstad, Zviedrijā. Fermai ir trīs galvenās darbības jomas: piena lopkopība, liellopu audzēšana un darbuzņēmējdarbība. 2008. gadā viņi pārgāja uz automātiskāku darbību, uzstādot četrus slaukšanas robotus un pilnībā automātisku barošanas sistēmu, ieskaitot teļu barotājus. Viņi arī izmanto automātisku klimata vadības sistēmu kūtī, lai nodrošinātu govīm optimālus apstākļus.

Slaukšana

Pirms pārejas uz automātisku slaukšanu 2008. gadā viņi slauca 70 govis piesietās turēšanas kūtī, savukārt tagad 270 govis pašas izslaucas četrās AMS stacijās. Apmēram 30 govis, kas ir slimas vai kurām ir īpašas vajadzības, tiek slauktas vecajā kūtī.
Viņi iegūst 2100 kg piena vienā VMS stacijā dienā. Govis dod vidēji 31-32 kg piena dienā vidēji 2,4 slaukšanas reizēs dienā. Somatisko šūnu skaits vidēji ir 172 000 gadā. Somatisko šūnu skaits zem 200 000 nodrošina 2% lielāku piena iepirkuma cenu. Minimālajai piena iepirkuma cenai, lai segtu ražošanas izdevumus, jābūt 2,7 SEK (0,41 ASV $, 0,31 Eiro), un pašlaik piena iepirkuma cena ir 2,83 (0,43 ASV $, 0,33 Eiro). Augstā spēkbarības cena ir problēma, un Elina apgalvo, ka pašlaik tā ir tuvu zemākajai cenai.
„Nākošais gads laikam būs labāks”, viņa smaidot nosaka. „Mēs tikai cenšamies nomaksāt rēķinus un gaidām piena iepirkuma cenas pieaugumu. Bet pašlaik mēs negūstam nekādu peļņu no savām govīm”, viņa piebilst, paliekot nopietnāka. 
Torp ferma saražos 11 000 EKP šogad, un mērķis nākošajā gadā ir 10 200, tik pat, cik pagājušogad. Tauku saturs ir 4,3, olbaltuma – 3,5.
Viņi nekad nav saskārušies ar problēmām attiecībā uz telīšu pieradināšanu pie robotiem. Viņi tās apmāca, divas nedēļas pirms atnešanās sākot tās pieradināt pie robotiem, un pirmajās piecās slaukšanas dienās viņi piepalīdz telēm. 
Govju plūsmaViņi izmanto Feed First sistēmu ar daudz vārtiem. Viņi tiešām uzticas šai sistēmai, un Elina apgalvo, ka tā nodrošina viņai kontroli pār ganāmpulku. Ir pieejams veterinārais bloks, kas veic apsēklošanas un grūsnības pārbaudes.       

Govju komforts

Kūts ir sadalīta divās vienādās daļās, izņemot cietstāvošo govju zonu, kas atrodas vienā kūts malā. Uz kūts juma atrodas meteoroloģiskās stacijas un sienas ir paceļamas un nolaižamas, lai nodrošinātu labu klimatu kūtī. Klimata kontroles sistēma parūpējas par pilnīgi visu. Viņi apskatīja dažādas kūtis plānošanas procesa laikā un apmeklēja fermas Dānijā un Zviedrijā. Viena no fermām bija plata un ne īpaši gara, un gaiss un cirkulācija bija diezgan slikta, tādēļ viņi izlēma rīkoties savādāk un izveidoja kūti 160 m garumā un 20 m platumā, lai svaigais gaiss varētu brīvi cirkulēt. Viņi izmanto skursteņus, un Elina apgalvo, ka tas darbojas labāk nekā atvērts jumts, jo savādāk ziemas laikā sniegs iekļūtu kūtī un uz barošanas galda.
Lielākā problēma attiecībā uz govju veselību ir mastīts, bet viņu ganāmpulkā mazāk nekā viena govs nedēļā tiek ārstēta. Vēl viena problēma vasaras laikā ir tā, ka govis sadzeras sliktu dzeramo ūdeni ganībās pēc lietus gāzēm, un iegūst e.coli baktēriju nākošajā dienā.
Govīm viņi izmanto kāju vannas katru nedēļu un griež nagus ik pēc 6 nedēļām 60-70 govīm. Visām govīm nagi tiek griezti divreiz gadā, savukārt problemātiskajām govīm – 4-5 reizes gadā. Katrā kūts malā ir speciāla zona, kur viņi var pārbaudīt govis pēc slaukšanas, lai pārliecinātos, vai tām nav drudzis.

Barošana

Torp fermā viņi audzē graudus un zāli, un papildu zāle nav jāiepērk. Zāli pļauj 3 piegājienos – pirmajā jūnija nedēļā, tad pēc sešām nedēļām un pēc tam augusta beigās. Spēkbarības iegāde veido lielākās izmaksas, un vidēji tiek izbaroti 7 kg spēkbarības vienai govij dienā. Katrai govij tiek izbaroti 25 kg uz barošanas galda un 1 kg spēkbarības robotā. Govis tiek barotas katru stundu, 24 reizes diennaktī, izmantojot automātisko barības vagonu, kas apgādā četrus barības galdus. Vasarā viņi pagatavo vairākus maisījumus, lai barība nesabojātos. Viņi izbaro govīm 1. un 3. zāles pļāvumu, kaltētus apiņus, salmus, minerālvielas, sāli, olbaltumvielas. Vienādu devu visas dienas garumā. 
Izvēloties barošanas sistēmu jaunajai kūtij, Elinas galvenā prasība bija tāda, ka tai jābūt viegli vadāmai un ka barības vagons nedrīkst iesprūst. Viņa nevēlējās ķēpāties ar iesprūdušu smagu barības vagonu. Patrika galvenā prasība bija tāda, ka tam jābūt viegli pielādējamam tā, lai ikviens varētu to piepildīt vienreiz dienā un pēc tam doties prom.
Viņiem iepatikās barības sagatavošanas vieta vienā Dānijas fermā, un viņi uzreiz saprata, ka vēlas arī sev tādu, tāpēc izvēlējās Optimal sistēmu.
Sistēma apkalpo abas kūtis, gan jauno, gan veco, kur mitinās teles. Viņi ir samazinājuši izbirušās barības daudzumu par 5%, un 2 stundas, kas agrāk bija nepieciešamas, lai pabarotu 70 govis, tagad ir samazinātas līdz 30 minūtēm, kas nepieciešamas 350 govju pabarošanai. Barības galdu notīrīšana aizņem vienu stundu.
Žurnālists, kas grasījās apmeklē fermu, pauda šaubas par to, ka barošana aizņem tikai 30 minūtes. Vai kas tāds tiešām ir iespējams? Žurnālists vēlējās to redzēt pats savām acīm. Tas nedaudz satrauca Patriku un viņš sāka bažīties, vai tagad, kad tiks uzņemts laiks, barošana tiešām aizņem tikai 30 minūtes? Bet Elina apgalvo, ka viņš atgriezās smaidīgs, paziņojot, ka tā ilga tikai 28 minūtes.

Reprodukcija

Ganāmpulku veido 50% Zviedrijas sarkanās šķirnes govju un 50% Holšteinas šķirnes govju. Viņi cenšas šķirnes nodalīt, bet, ja govs nav grūsna pēc trešās sēklošanas reizes, viņi pamaina šķirnes krāsu, un ja arī tas nepalīdz, govs tiek salaista kopā ar bulli. Izvēloties buļļus, viņi skatās pēc to kājām. Govīm ir jābūt labām kājām robotu gadījumā; ja govis nevar paiet, tās netiks izslauktas.
Vidējais sēklošanas reižu skaits vienai govij ir 1,8 reizes. Atnešanās intervāls ir 12,6 mēneši, un vidēji pirmā atnešanās notiek 26 mēnešu vecumā. Blakus robotiem ir veterinārais bloks, kas nošķir govis, kurām nepieciešama īpaša aprūpe vai grūsnības pārbaudes. Tas tiek paveikts, pateicoties aktivitātes mērītājiem. Ganāmpulks ir 3-11 gadus vecs. Viņi nepievērš īpašu uzmanību laktāciju skaitam. Tik ilgi, kamēr vien govs ir vesela un ražīga, tā tiek turēta ganāmpulkā. 
14 mēnešu vecumā teles tiek pārvestas uz citu fermu, kur tās uzturas līdz grūsnības iestāšanās brīdim, un tad tās atgriežas atpakaļ. Viņi netur buļļus savā fermā, jo uzskata, ka tas ir pārāk bīstami darbiniekiem.
Vaicājot par atšķirībām, starp sarkanajām un melnajām govīm, Elina apgalvo, ka sarkanās govis ir daudz stūrgalvīgākas nekā melnās; dažas sarkanās šķirnes govis nekad tā arī nepārstāj spārdīties robotā. Tās ir arī izturīgākas un labāk pārvietojas. Sarkanā govs joprojām ēdīs, pat ja viņai būs 40 grādu temperatūra pēc Celsija. 
„Melnā govs ar sliktām kājām gulēs un gaidīs, kamēr nosprāgs!”, smejoties apgalvo Elina. 
Bet viņa nedot priekšroku nevienai govij; no divām viņas mīļākajām govīm viena ir sarkanā, bet otra – melnā. Viņa ļoti lepojas ar vienu no govīm, kas ir devusi jau 120 tonnas piena un ne reizi nav slimojusi.

Teļi

rūsnās govis dodas uz atsevišķu boksu divas dienas pirms atnešanās, un teļš pavada 1-2 dienas kopā ar govi. Teļi tiek turēti vienu nedēļu atsevišķos teļu boksos un pēc tam tiek salikti kopā grupās pa 12 teļiem teļu novietnē. Viņiem ir astoņi šāda veida teļu boksi un automātisks teļu barotājs katrā no tiem.
Teļiem tiek dots piens 75 dienas, ne vairāk kā 8 litri dienā (piena pulveris). Vienas nedēļas vecumā teļi iegūst piekļuvi spēkbarībai. Viņiem iepriekš bija teļu būdas un tika izmantoti spaiņi teļu barošanai, bet tas bija ļoti smags darbs, īpaši ziemā, kad bija jāuzsilda piens. Tādēļ viņi iegādājās automātisko teļu barotāju.

Pārvaldība

Viņi ir sadalījuši darbus tā, ka Elina ir atbildīga par govīm, savukārt Patriks par laukiem un iekārtām. Tā kā ferma ir ievērojami automatizēta, viņu darbiniekiem nav jābūt fiziski spēcīgiem, bet gan ar uztrenētu aci uz govīm. Viņi vairs neslauc govis, par to tagad parūpējas roboti, bet viņiem jāuzmana govis. Darba apstākļi fermā ir labi. Viņiem nav problēmu attiecībā ar darbinieku paturēšanu, viņi nekad nedodas prom, apgalvo Elina. 
Elinas rīts sākas ar datora pārbaudi. Pēc tam viņa dodas uz kūti ar papīra lapu, pildspalvu un termometru rokās. Dažas govis sastāda viņai kompāniju un iet līdzi pa kūti. Dažas govis viņa nekad neredz; tām nepatīk cilvēki, tādēļ tās izvairās no viņas.
Pēc rīta apgaitas, kad viņa iztīra arī govju guļvietas, viņa atkal pārbauda datoru.
Viņi saņem brīdinājuma ziņojumus no robotiem divreiz nedēļā, kad kaut kas jāpārbauda, savukārt apturēšanas brīdinājumi tiek saņemti vēl retāk, iespējams, reizi nedēļā. Viņi regulāri pārbauda robotus un veic to apkopi.
Agrāk trīs strādnieki un vēl Elina un Patriks strādāja kūtī ar 70 govīm. Tagad ir trīs strādnieki un Elina, kas rūpējas par 350 govīm. Kopā ir seši strādnieki, bet ja viņiem nebūtu agregātu parka darbuzņēmējdarbības sakarā, viņiem būtu nepieciešami tikai divi vai trīs strādnieki. Darbuzņēmējdarbība ietver vairumu fermai nepieciešamo pakalpojumu, kā arī ceļu nograntēšanu. Visi šoferi brauc ekoloģiski, kas samazina degvielas patēriņu, kā arī oglekļa dioksīda emisiju.

Ekonomika

Viņi ieguldīja 30 miljonus SEK (2,4 milijoni LVL) jaunās kūts izveidē un 1,8 miljonus SEK (145 tūkstošus LVL) saņēma no ES kā atbalstu lauksaimniecības attīstībai.
Automatizācija un dzīvesveidsKā automatizācija ir mainījusi viņu dzīves?
Vispirms, tas ļāva viņiem paplašināt savu ganāmpulku.
„Mēs kļūtam tik resnāki un resnāki”, smejoties saka Elina, apgalvojot, ka darbs vairs nav tik grūts kā agrāk un tādēļ neesam tik labā formā kā agrāk.
„Tas ir savādāks dzīvesveids, ir lielāka brīvības sajūta. Agrāk mums vajadzēja piekraut barības vagonu 3-4 reizes dienā un slaukt govis septiņas dienas nedēļā. Tagad govis izslaucas pašas un teļi tiek pabaroti automātiski. Mums ir arī videonovērošana. Vairs nav noteikta laika, ir lielāka fleksibilitāte. Nesen mēs bijām četru dienu ilgās brīvdienās, un tā bija pirmā reize pa ļoti ilgiem laikiem”, apgalvo Elina.“Tātad, dzīves kvalitāte ir labāka, bet mēs pieņemamies svarā!”

Nākotne

Pavaicājot, kā ferma izskatīsies pēc desmit gadiem, Elina atbild, ka pašreizējais tās lielums ir pilnībā pietiekošs. Patriks gan apgalvo, ka viņš gribētu uzstādīt vēl 4 VMS stacijas. Varbūt viņu dēli (Olle, 4 gadi un Nils, 4 mēneši) var veikt kādas izmaiņas nākotnē.

At DeLaval we use cookies to make your website experience better. You can change your web browser settings if you do not allow cookies or do not want cookies to be saved. Read more about how DeLaval handles cookies. I have read and accepted the information on how DeLaval handles cookies.